Viss par raugu

In CategoryUncategorized
Byadmin

raugsRaugs ir mikroorganisms, kurš reproducē jaunus mikroorganismus pumpurošanās ceļā. Šis vienšūnas mikroorganisms tiek klasificēts kā sēne. Galvenais rauga uzdevums ir pārkonvertēt raudzējamos cukurus alkoholā un citos līdzproduktos. Uz pasaules ir simtiem raugu sugu, taču alus raugu sugas ir tikai divas – “augšā rūgstošais” un “apakšā rūgstošais” taugs, lai gan salīdzinoši nesen šīs abas rauga sugas tika apvienotas un klasificētas zem viena nosaukuma Saccharomyces cerevisiae, padarot tos par vienas sugas diviem rauga paveidiem.

Alus raugs jeb tā saucamais augšā rūgstošais raugs šādu nosaukumu ir ieguvis, jo šis raugs rūgstot paceļas uz augšu un rada biezu un bagātīgu rauga “galvu”. Šo rauga paveidu vislabāk ir lietot, ja alus tiek raudzēts temperatūrā starp 10 un 25 0C, taču, ja itiek izmantots šis raugs, ir jāņem vērā, ka dažreiz tas var nerūgt, ja temperatūra ir zemāka par apmēram 12 0.

Ja rūgšanas procesā izmanto šo rauga tipu, tad var iegūt alu, kuram ir augsti estera līmeņi, šāda alus ir pazīstams kā gaišais alus.

Šo raugu var izmantot lai uzrūdzinātu gaišo alu, porteri jeb tumšalu, stipru porteri, gaišo Ķelnes alu un kviešu alu.

Lāgerruags jeb iepriekš minēts kā apakšā rūgstošais raugs tiek saukts tā, jo rūgšanas procesā tas tik daudz neuzrūgsts, kā alus raugs un rūgšanas putas procesa beigās nosēžas apakšā. Šo rauga paveidu var izmantot temperatūtās sākot no 7 līdz 15  0C, ar šīm zemākām temperatūrām arī var izskaidrot to, kādēļ šis raugs tik daudz neuzrūgst. Izmantojot šo raugu, alus garša būs atkarīga galvenokārt no tā, kāds raugs būs izmantots un kādā temperatūra alus būs raudzēts.

Šo raugu izmanto, lai uzbrūvētu Pilzenes, Dortmundas alu, tumšalu un Almerikāņu iesala dzērienus.

Alus brūvēšanas procesā ir sastopama arī tāda parādība kā spontānā rūgšāna. Tas izpaušas tā, ka alus ir atstāts atvērtā telpa, kur gaiss brīvi var tam piekļūt, lai dabiskais raugs un citas gaisā esošās baktērijas var  iekļūt šajā alū un dabiski, spontāni uzsāks rūgšanas procesu. Alus, kas ir brūvēts ar šo metodi, ir saldskābs, nefiltrēts un vairāk atbilst tradicionālajam, pašbrūvētajam alum. Šp metodi visizteiktāk piekopj alus brūvētāji no RietumFlandersas reģiona Beļģijā.

Raugam ir milzīga nozīme tajā, kā alus garšos un smaržos. Lai iegūtu pareizo alus garšu un smaržu ir jāiziet cauri ļoti sarežģitam procesam, kura laikā tiek kombinēti dažādi komponenti no dažādiem avotiem, piemēram kāds iesals tiek izmantots, kādi apiņi tiek izmantoti, kāds ūdens tiek pievienots – tas viss ietekmēs alus unikālo garšu un smaržu. Un, protams, arī pats raugs un tas, kā tas rūgs.

Rauga rūgšana ir ne tikai garš, bet arīsarežīts ķīmisks proces, jo tās laikā rodas vairāki bladusprodukti. No tiem pazīstamākie ir etanols jeb alkohols un ogļskābā gāze, bet bez šīem diviem rūgšanas procesā var rasties vēl vairāki dažādi blakus produkti, kurus ieredzējuši alus brūvētāji var lieliski izmantot, lai radītu neparastas alus garšas.

Leave a Reply